– Vai lopkopībā ventilācija joprojām tiek uztverta kā ekstra?
Ventilāciju jeb svaiga gaisa kvalitāti es vērtēju kā pamatvajadzību. Pirmajā vietā ir ūdens, otrajā – barība, bet trešajā svaigs gaiss. Augstražīgām govīm tas ir vitāli svarīgs gan veselībai, gan labsajūtai, lai nodrošinātu mūsu vēlamo rezultātu.
– Kā tas atspoguļojas dzīvnieku veselībā?
Ventilatori nodrošina nepārtrauktu gaisa kustību, un tas rada pilnīgi citu mikroklimatu. Veicam eksperimentus – vasaras pievakarē gaisa temperatūra novietnes iekštelpās mainās ar aptuveni 30 minūšu nobīdi no āra apstākļiem, pat dienās, kad nav vēja un dabiskās gaisa kustības. Vide novietnē ir sausāka, pateicoties vienmērīgai gaisa plūsmai visā telpas platībā. Tas nozīmē mazāku risku apetītes kritumiem, plaušu slimībām, karstuma stresiem un pat mikroabortiem.
– Kādas problēmas rada slikts mikroklimats?
Slikts gaiss pievelk barībai amonjaka smaku, karstumā barība kļūst mazāk apetelīga un lielā mitrumā pat sāk silt. Līdz ar to varam zaudēt dzīvnieku ēstgribu. Mitrums guļvietās veicina baktēriju un mastīta ierosinātāju vairošanos. Tagad guļvietas ir sausākas, jo tās nepārtraukti skar gaisa plūsma. Tas būtiski uzlabo dzīvnieku labturību.
– Kā plānojat izmantot ventilāciju ziemā?
Pašlaik mums ir tikai vasaras pieredze, bet ziemā lielākais ienaidnieks būs mitrums. Plānojam, lai lielie ventilatori grieztos nepārtraukti ziemas režīma iestatījumos.
– Kā ventilācija ietekmē ikdienu?
Pirmais un svarīgākais – dzīvnieki vairs neizjūt karstuma stresu. Šogad, lai gan nebija ļoti augstu temperatūru, gaisa mitrums bija paaugstināts un tas dzīvniekiem nebija patīkams. Taču, pateicoties pareizi noregulētai ventilācijas plūsmai, spējam nodrošināt augstu komfortu. Produktivitāte un dzīvnieku grūsnības rezultāti vasaras periodā saglabājās ļoti labā līmenī, kas nozīmē vienmērīgāku atnešanos un dzīvnieku plūsmu nākamā gada pavasarī. Rezultātā gan dzīvniekiem, gan darbiniekiem ikdiena būs vienmērīgāka.
– Kas notiktu, ja ventilatori apstātos uz diennakti?
Pirmais, ko pamanītu – govis sāktu elsot. Pēc tam kristos izslaukums, un būtu vajadzīgas vairākas dienas, lai govis atgūtos. Piena lopkopībā rutīna ir vissvarīgākā, un šādi
traucējumi rada stresa situāciju dzīvniekiem. Mūsu galvenais uzdevums ir novērst visas iespējamās stresa situācijas, ko spējam kontrolēt. Ja to izpildām, mums būs veselīgi, ražīgi dzīvnieki un labi rezultāti.
– Kā darbojas sistēmas automatizācija?
Ventilāciju ir iespējams gan klātienē, gan attālināti vadīt manuāli vai automātiski. Iestatījumus pielāgojam savām prasībām – gan pēc temperatūras, gan mitruma rādītājiem – un dzīvnieku komfortam gan ziemā, gan vasarā. Ventilatori ir savienoti ar kontrolieri, kas regulē arī aizkarus un apgaismojumu. Piemēram, krēslā automātiski ieslēdzas gaismas, stiprā vējā aizveras aizkari, bet ziemā tie noslēdzas pie mīnusiem. Nākotnē kontrolieris pārvaldīs arī ūdens sildīšanu dzirdnēm. Mērķis ir pēc iespējas vairāk automatizēt ikdienu pēc konkrētiem parametriem, lai samazinātu cilvēcisko kļūdu risku un nodrošinātu stabilus apstākļus.
– Kāpēc izvēlējāties tieši VES Artex ventilatorus un SmartFarm kā partneri?
VES Artex ventilatorus pirmo reizi redzēju Anglijā – novietnē bija ļoti sauss un kvalitatīvs gaiss, kas atstāja pozitīvu iespaidu. Protams, lai sāktu sadarbību, produktam jābūt labam, bet tikpat svarīga ir partnerība. SmartFarm un Valters nāca ar idejām, kā visu automatizēt vienā sistēmā – ventilāciju, aizkarus, gaismas un arī ūdens dzirdnes. Tā ir profesionāla pieeja, kas mums devusi ļoti labus rezultātus.
– Kādi ir nākotnes plāni?
Nākamais solis ir ventilācijas sistēmas ieviešana teļu fermā. Teļi ir mūsu nākotne, un viņiem jānodrošina tikpat labi apstākļi kā slaucamajām govīm.
