Pirms nepilniem trim gadiem LBTU kā vadošais partneris, Veterinārmedicīnas fakultātes (VMF) Klīniskā institūta asociētās profesores, Dr. med. vet. Ilgas Šematovičas vadībā, uzsāka darbu projektā "Buļļu spermas dzimum-šķirošana, izmantojot inovatīvu tehnoloģiju". Tajā iesaistījās arī partneri no vairākām institūcijām – Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes Biočipu zinātniskā laboratorijas, Kurzemes ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacijas (no 2024. gada 1. janvāra AS "Dimedium Latvija"), Siguldas ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacijas (AS "Siguldas CMAS") un SIA "Griezes Lejnieki".
No 2017. gada Veterinārmedicīnas fakultātē (VMF) attīsta veterināro asistētās reprodukcijas (VetART) nozari Latvijā, kas paver plašas iespējas dažādu projektu realizācijai. Šo gadu laikā projekta vajadzībām izveidota un pilnveidota embriju transferences laboratorija C116, kur iespējams veikt plaša mēroga pētījumus ar gamētām un embriju ieguvi un attīstību.
Dzīvnieku reprodukcijas un lopkopības attīstībā nozīmīgu pavērsienu deva mākslīgās apsēklošanas (MA) metodes ieviešana pagājušā gadsimta 70. gados. No tā laika tiek attīstītas citas reprodukcijas biotehnoloģijas, piemēram, multiplā ovulācija un embriju transference (MOET) un olšūnu aspirācija ar apaugļošanu in vitro (OPU/IVF), kas ir daļa no ART metodēm. VetART metožu mērķis ir veicināt ātrāku un kvalitatīvāku ganāmpulku atjaunošanu ar ģenētiski augstvērtīgiem, veselīgiem dzīvniekiem.
Īstenotā projekta mērķis bija noskaidrot, vai Latvijā ir iespējams veikt buļļu spermatozoīdu šūnu dzimum-šķirošanu, lai, balstoties uz ģenētisko informāciju, paredzētu gaidāmā pēcnācēja dzimumu. Pasaulē buļļu dzimum-šķirotās spermas tirgus ir salīdzinoši monopolizēts, līdz ar to tas nosaka arī augsto produkta vērtību.
Kā skaidro projekta vadītāja, Dr. med. vet. Ilga Šematoviča: "Viens no lielākajiem izaicinājumiem projekta gaitā bija atrast un pielāgot iekārtas dzimum-šķirošanas procesa veikšanai. Spermatozoīdi kā "dzīvas" šūnas ir ļoti jutīgi pret dažādiem apkārtējās vides kairinājumiem – temperatūras, mitruma vai atmosfēras spiediena izmaiņām, kas var negatīvi ietekmēt spermiju dzīvotspēju. Tā tiek vērtēta pēc dažādiem parametriem, un kustīgums ir noteicošais faktors sekmīgai apaugļošanai. Līdz ar to jebkāda iejaukšanās šūnu fizioloģiskajos procesos apdraud pozitīvu iznākumu.
Tāpat I. Šematoviča papildina: "RTU Biočipu laboratorijā sākotnēji izdevās iegūt dažus desmitus, vēlāk – dažus tūkstošus sašķirotu spermas šūnu, taču tas nav pietiekams apjoms sekmīgai apaugļošanai. Turklāt jārēķinās, ka pats šķirošanas process, kā tas notiek arī pasaules monopoluzņēmumos, negatīvi ietekmē spermiju dzīvotspēju un apaugļošanas spēju. Lai gan projekts uz laiku "bremzējās" optimālā risinājuma meklējumos, mērķis tika sasniegts – iegūtas grūsnības ar vēlamā dzimuma pēcnācējiem. Katra spermas deva satur pietiekamu daudzumu (miljonus) apaugļotspējīgu spermiju. Tādējādi pirmo reizi Latvijā veikta buļļu spermas dzimum-šķirošana, turklāt iegūtais biomateriāls pēc procedūras bija pietiekami kvalitatīvs un pat labāks par komerciāli pieejamo."
Lai arī sekmīgais iznākums tika sasniegts projekta priekšpēdējā mēnesī, tika iegūtas piecas grūsnības, veicot MA ar RTU sašķirotu un dziļsaldētu buļļu bioproduktu, to pirms lietošanas atkausējot. Grūsnības tika iegūtas arī no VMF VetART laboratorijā C116 izaudzētajiem embrijiem, kuru fertilizācijā tika izmantota RTU dzimum-šķirotā buļļu sperma. Veicot šo dziļsaldēto embriju atkausēšanu un transferenci, iegūtas vēl trīs grūsnības.
Minot dzimum-šķirošanas kvalitāti, komerciāli pieejamām spermas devām tiek pieļauts, ka līdz 10 % gadījumu var būt pretēja dzimuma pēcnācējs. RTU veica īpašas analīzes, lai pārliecinātos par sava dzimum-šķirošanas procesa kvalitāti. Tomēr precīzu rezultātu var uzzināt tikai pēc aptuveni 285 dienām (govs grūsnības ilgums), kad piedzimst teļš. Lai ātrāk noskaidrotu dzimumu, zinātniece Ilga Šematoviča kopā ar veterinārārstu Ēriku Biti apguva augļa dzimuma noteikšanu grūsnai govij transrektāli, izmantojot ultrasonogrāfiju. Šo izmeklējumu var veikt grūsnības agrīnā periodā, sākot no 55. līdz aptuveni 70. dienai. Tas ir būtisks pienesums veterinārās reprodukcijas praktiskajā darbā.
Darot var pilnveidoties, un šis projekts pavēris jaunu inovāciju lauku turpmākajam darbam un sadarbībai ar ieinteresētajām pusēm, ko ceram realizēt nākotnē!
